11/10/2016

Izlases nometne Madonā

Sezonas noslēguma nometne norisinājās Jupitera dzimtajā pusē - Madonā, kur viss sākās arī mūsu Latvju Bredam Pitam - Rekuņenko, kurš šobrīd tiek uzskatīts par pieprasītāko modeli orientieristu vidū. 
     Nometne kā jau nometne sākās 5dienā, kur Dzelzs Ainārs neieradās, jo savus spēkus lika ārā citā jomā un ar citām. Kāpas biedri mēļo, ka Ainārs tajā jomā esot daudz naskāks kā skrienot pa mežu.  Nakts treniņš aizrāva nevienu vienu nometnes censoni, arī pāris mazās uz kurām, armijas dižgars ir uzmetis abas acis virsū. Piektdienas treniņš vairāk kalpoja kā Reinija iesildīšanās treniņš, lai, nesenais junioru izlases līderis, spētu atkal sajust karti un piefiksēt ideālo virzienu, kas viņu ir bieži novedis pie ideāliem skrējieniem stafetēs.
    Istā spēlīte sākās 6dien, kad norisinājās individuālā starta vidēji garā distance, kas veda pa dubult sudrabotā Sirmā kunga jaunības mežiem, kur Gunis ziedu laikos nevienu vien gaileni ir salasījis. Īsi pirms starta OK "Kāpa" pirmais numurs un visu cīpu Gailis -Dzelzs Ainārs paziņoja,ka būs grūti jebkuram viņu apskriet, jo esot uzņēmis labu ritmu rudens pusē, tad es sapratu, ka būs kārtīgi jāelš un bikses arī tika aizšņorētas. Jau uz 1kp iesāku netispiski sev - ļoti neadekvākti, kas rezultējās, ka mani pa minūtu noķēra Priekuļu Daces Draudziņš jeb Ski - O lielākais simbols. Tālāk - 2,3,4,5 kp - ļoti labi,  agresīvi un Alda zvēra stilā. Uz 6kp skrienot pamanu 35+ galveno līderi un Zvaigzni - Krūmiņu. Saķeroties ar viņu nesapratu, kas īsti notiek, jo tik Spēcīgu Janku, nebiju manījis kopš 2011.gada, kad vēl Janka mani biežāk aukstu padarīja, nekā es viņu. Pēc tam vēl pieļāvu divas kļūdas, kas rezultēja smieklus no Reinija puses, kas aizvadīja stabilāko skrējienu pēdējo 92 dienu laikā un bija pat iekāpis izlases augšiņā, kas finišos atstāj iespaidu uz maziņajām, kuras burtiski piekliedz visu finiša zonu. Tā labojot savas kļūdas, nācās Reinijam divas reizes garām skriet, tāpat par šoku manai presei apdzinu arī 169cm garo varenumu - Dzelzs Aināru, kurš aiz sevis mežā burtiski bija atstājis ceļu ar mega ultra super ideālajām trajektorijām un leņķiem. 
    Nometnes otrais treniņš bija intervāli, kas vairāk no mana skatu punkta bija Alņa skaistulītes figūras pētīšana no aizmugures uz ko Matīss Sirmais Slikšjānis izrādīja vērā ņemamus brīdinājumus, un jau mēgināja grūst mani Madonas ekoloģiskajās kupenās. Lieki piebilst, ka 90% skrēja aiz Aļņa daiļumiņa, bet 10% pa priekšu. Es pēc diviem intervāliem sapratu, ka nav prāta darbs sisties ar cilvēku, kurš nejūt sāpes - ar Bezsāpju TITO un viņa pieguļošo personālu un tālāk veicu mierīgu recovery skrējienu.
Nometnes etalons
   Vakarā šādas, tādas sarunas par nākotni, kur Reinijam bija tikai viens jautājums - vai izlases treneris redz viņu woc stafetes komandā. Kā arī Dzelzs Ainārs izdalīja smieklu devu sapulces dalībniekiem, ne jau rādot savu dziļo iesēdienu vai taisot mazvērtīgas zirņu kotletītes, bet gan ar angļu valodas akcentu, kas pārsteidza pat dzelžainākās sejas.
   Svētdienas treniņš atnesa ne tikai mežonīgo rītu, kur Kāpas Māls visus cēlā augšā pēc armijas principiem, bet arī ar sniegu, kas padarīja treniņu īpaši smagu. Plānā bija 6 īsas distancītes, pa nebaudāmu, ne tehnisku Madonas mežu, kas izraisīja Igauņu sejās nesaprašanas asaras. Veicu 5 un ar Bredu Pitu Rekuņenko rikšojām mājās, viņš, protams, vairāk pa grāvi, es pa ceļu, jo tik lieli divi giginati nevar skriet pārāk tuvu viens otram - meža zvēri nesapratīs. Pusdienās neatceros kas bija, iekodām un noslēguma sapulce un pa mājām. Dzelzs Ainārs vēl uztaisīja pāris sprintus - Smecersils -Rimi, jo viņam mašīnai apsilde nedarbojās, gribēja pats sevi uzsildīt pirms gaidāmā ceļa.
     Dzelzs Ainārs Racing Team....nākamā gada projekts, bet ja bez jokiem, tad tiekamies Janvāra nometnē!

7/06/2016

Olimpiādes aizkulises:Dvīņutorņi piekāš novadu, MotorCāns pārdozē mildronātu un Vilnis rada gaismu tuneļa galā

Kā jau parasti, bet šoreiz tā neparasti ilgi esmu klusējis un neesmu savus dārgos lasītājus un fanus izklaidējis ar kādu sulīgu rakstu, šokējošu informāciju, bet nedēļas nogalē piedaloties Olimpiādē uzsūcu sevī šādu, tādu vitāli svarīgu informāciju, ko vēlos jums pastāstīt. Raksts būs par to, kā slavenie Gaujienas Dvīņutorņi Dandeni piekāsa paši savu Apes novadu. Par to, kā Siguldas lepnums, Siguldas seksasimbols un Meridiāna līderis neilgi pirms starta pārdozējis Mildronātu. Un mūsu mīļš draugs, organizators un karšu speciālists ir orientēšanās sabiedrībā ievedis jaunu skaistulīti. 
KūmDandena 2008.gada triumfs
   Brāļi Dandeni izsenis ir bijuši orientēšanās guru, par kuru darbībām mežā nav šaubījies pats slavenais kartes lasītājs un apeņu žavētājs Karļiks. Uz abu taktiķu pleciem allaž ir gūlusies liela atbildības nasta ar ko savā laikā barojās arī visi citi Gaujienas dižgari.  Pēdējā laikā šie abi centimetru zagļi ar lielo sportu (orientēšanās sportu) vairs nenodarbojas un ir manāmi pie tīkla - servējot, blokā, uzbrūkot pa līniju, velkot visu ko var izvilkt...bet šokējošākais ir tas, ka viņi nepārstāvēja savu dzimto Apes novadu Latvijas Olimpiādē. Garākais no Dvīņutorņiem pārstāvēja  Venta Armanda Valkas novadu, kas Tomasu atalgoja ar dzīvokli Valkas promenādē...  Bet Atis vispār atteicās skriet ar SiS uzlādēto Jāni Kūmu vienā tīmā, lai gan savos ziedu laikos šis duets allaž ir bijis Latvijas spēcīgākais tandēms, kad pēc veiktajiem diviem etapiem - Bērcim bija vairs tikai jāfinišē un viņš varēja atļauties distanci veikt skrienot atmuguriski vai pat ar aizsietām acīm! KūmDandena tandēms bija iemantojis tādu respektu, ka maiņas brīdī visiem mutes bija tik tālu vaļā, ka tajās varēja iebraukt smagā automašīna un visi dalībnieki vispār aizmirsa kad eksistē, kad šis tandēms veica slaveno KūmDandena maiņas procedūru!. Olimpiādes laikā vēsture varēja atkārtoties, jo pat netrenējoties Atelis ir bīstamāks par jebkuru citu izcilu kartes lasītāju šaipus Dņepras mežiem, bet īsi pirms čempionāta šo divu dižagaru vidū ir uzliesmojis baiss skandāls, jo abi sportisti nevarēja nonākt pie kopsaucēja tam, kādu šampi, lai iegādājas uz gaidāmo apbalvošanu..tā arī vēsturiskais comebacks izpalika. Un pēc čempionāta KūmBrašulis "Malienas ziņās"par šo traģēdiju pastāstīja sekojošo: "Tas bija negaidīti, es biju gatavs mūsu uzvarai, es biju labā formā. Arī mani vecāki bija ieradušies, lai redzētu atkal mūsu triumfu, bet viņš rīkojās kā maza meitenīte, es nezinu vai viņam to piedošu..." Abu sportistu menedžeris Klāvs Riepnieks atteicās kometēt šo situāciju. Tikmēr pats Atis laiski vēroja stafeti un neizskatījās, ka viņš baigi bēdātos, bet tagad ir skaidrs viens - šis, iespējams, ir slavenā KūmDandena tandēma beigas...bet varbūt viņu bērni veidos vēl jaudīgāku spēku orientēšanās sabiedrībā...
SIS uzlādēts Kūms
    Tikmēr Siguldas pusē varenu komandu bija nokomplektējuši Kāša novadnieki- MotorCāns, Toļiks un Līga. Komanda bija tik spēcīga, ka pat stiprā Līga izskatījās pēc īstākā komandas enkura. Komandas līderis, komandas Tēvs - MotorCāns bija tādā formā, ka esot veselu stundu sildījies jeb maucis tempa skrējienu līdz pirmajām asinīm...pēc neoficiālas informācijas Andris īsi pirms čempionāta sākuma esot pārdozējis mildronātu...tapēc arī šis dižgars nav bijis nekur manāms, pat ne Siguldas mini ZOO apkaimē. MotorCāns veica pirmo etapu, lai iegūtu vajadzīgo pārsvaru un ļautu Toļikam skriet tāda treniņa ātrumā.. Motors distances sākumā esot uzkāpinājis tādu tempu, ka uz trošu tilta bija vairs tikai līderu trio -Tito, Motors un, kā lokomotīve elpojošais un Nila lolotais - Sirmais. MotorCāns esot tā vilcis, ka Lielmeistars Sirmais knapi vilcis kājas un jau vilcis pirmās SIS želejas no kabatas, lai uzlādētos gluzi kā Lapsjonoks. Bet Motoru piemeklēja traģēdija un būdams Tēvs visiem, viņš pieļāvu kļūdu kļūdas un lai visu atgūtu viņš vēl meties Gaujā, lai atpūtinātu kājas un peldējis pāri gaujai pa taisno, gluži kā Aldis, kad atrodas žen šen saknes varā...lai gan Andris elsa un pūta kā Jans Prožazka pēdejos distance metros, tomēr daudz viņš neatsita, jo arī mildornāta iedarbība gāja uz beigām un kājas sākušas palikt "pēldēt" mīkstajā sūnā. Tomēr nākamajos etapos Toļiks un Līga sasmēla Cāna nepilnības un pie bleķa galu galā Kāša novads tika! Par ko baumotāji mēļo,novada labākais pirmo metru dievs - Brunis esot tikai viegli pasmaidījis. 
   Lai gan mans tuvs draugs un arī radinieks -Vilnis ir izcils sacensību organizators, izcils karšu zīmētājs, tāpat arī pieņemams orators un sacensību komentētājs, bet viņš pēdējā laikā ir veicis vēl kādu labu darbu orientēšanās sabiedrības labā....viņš orientēšanās sportā ir ievedis kādu ļoti ievērojamu skaistulīti. Šīs skaistulītes sabiedrībā ir uzplaucis arī Viļņa dēls un Viļņa cerība -  Janka, kurš stafetē aizvadīja savu dzīves skrējienu un bija gluži  kā nevaldāms ērzelis alūksnes piepilsēta bišu laukā . Pēc diviem etapiem Alūksnes novads principā bija stafetes vadībā, liekas, ka tuvākajā nākotnē Jānis tiks iespēlēts arī  lielājā komandā un kopā ar Lapsjonoku un Bērci veidos ļoti draudīgu trio, par kuru spēku varētu zināt pat līdz Polijas tālākajai robežai. Liekas, ka Erikas klātbūtne sacensību laikā ir ļāvusi ne vienam vien vīrietim aizmirst par savu sievu vai draudzeņu eksistenci un  ļauties domu spēkam. Vilnis ar labo darbu ir izgaismojis orientēšanās sabiedrību un ir neatgriezeniski izmanījis sava dēla ikdienu...Pie Erikas stiprājām pusēm jāmin - Alūksne, lieliskā figūra, 2XU kompresijas bikses un īstie cilvēki blakus, kas pacels viņas sniegumu šajā lieliskajā sporta veidā  - citos augstumos. Lai izdodas! 

  Un jā, tiekamies - Kāpā!


3/26/2016

Lieldienu balvas favorītu apskats

Tops šogad izpalika, jo Vikiņš, tas kurš no Ezeres, nebija priecīgs ar viņa vietu tajā un burtiski aizliedza publiskot tik nekorektu informāciju, solīja pat ar Van dammes paņēmienu izrādīšanu. Šoreiz runa būs par citu notikumu ar kuru sāksies orientēšanās sezona Latvijā, bēdīgi, ka nebūs Dzelzs Ainārs, kuram zemūdens ņurkošanas sacensības, bet visi citi favorīti būs, arī Shawcrosas Pakistāņu meiteņu vasaras nakts sapnis - Paulinators (Pauls Liepiņš). Tad es nedaudz aprakstīšu katru no favorītiem un izteikšu prognozi par varējumu "Lieldienu balvā"

Andris Jubelis. Sarkaņu meistars, kurš noteikti skries savos asicos, šogad solās būt ne mazāk draudīgs kā pagājušā sezonā, kad sezonas sākumā aukstus pataisīja visu, kas stājās viņa ceļā. Arī šobrīdējais Latvijas čempions sprinta distancē, bet jāņem vērā, ka nestartēja Pauls Liepiņš, tad principā Andrelim 2.v un vēl Artjoms bija tik švaks, ka pat nespēja adekvāti iesildīties. Andris jāmin kā viens no reālākajiem pretendentiem uz uzvaru "Lieldienu balvā". 

Artjoms Krūmiņenko. Armijas balsts pagājušogad ap šo laiku piedzīvoja savas karjeras skaļākos rezultātus un bija savas iesaukas vērts - šujmašīna. Sezonas gaitā nespēja noturēt formu, bet pavasaris jāmin kā Rekuņenko laiks un var pie labas veiksmes ieskriet trijniekā, bet prognoze ir 4. - 5. vieta un 30-40 sek deficīts. Armijas Tvēriens jau izsenis zināms kā sprinta speciālists, bet vai 28.martā viņs spēs dubltot savu uzvaru skaitu Monas Baibas acu priekšā, tas ir labs jautājums un ir vērts pirmdien ierasties, lai raudzītos uz Krūmiņnenko klātienē vai arī ar binokli rokā. 

Pauls Paulinators Liepiņš
Pauls Liepiņš. Cilvēks kuru daudzi nemaz nezin un nesaprot kāpēc es vispār viņu pieminu....bet Brikšņa sprinta speciālists jau pāris gadus dzīvo Pakistāņu meiteņu redzeslokā un ziemā ielicis lielu darbu, lai tas būtu pieminēšanas vērts. Nu pat vietējā Leeds stadionā izskrējis personisko 3000m - 9:39, jāmin, ka pieminētās spalvainās Pakistānietes (viņām ir ļoti spalvainas muguras) kalpoja kā Turbīnes Liepiņa tempa turētājs un mainoties ik pa 25m un kliedzot motivējošus teikumus "Dod iekšā Paul!", "Aiziet sekser!", "Tu ir mans varonis!", "Turbīna padari viņus aukstus..". Nu pat aizvadījīs divcīņu ar Valteru Līdsā, kur nedaudz tik piekāpās, jo pie pēdēja kp, tik ātri skrējis, ka nav savācies un ielidojis strūklakā, kur zaudējis laiku un piesmēlis jauno mizuno apakšveļu, bet laikrakstam "Diena" solījās Ozona seksa simbolam revanšēties jau 28.martā. Prognoze: 9.v un 1:20 - 1:30 atpalicība no līderiem. 

Dāvis DD Dišlers. Babītes ielu pavēlnieks ir speciāli ieradies, lai atrādītu savu ātrumu un lielo potenciālu, ja lieldienās nebūs pakļāvies kādai no atkarīgām, tad 1dien cīnīsies tikai un vienīgi par uzvaru. Lieliskais skriešanas augums kopā ar  viņam parocīgo atzīmēšanās sistēmu ir viņa divi galvenie trumpji! Prognoze - 1. vai 2. vieta. 

Kāpas Māls. Kadagas taku pavēlnieks un Carnikavas kāpu dresētājs pēdējo gadu laikā ir uzradies no nekurienes, gluži kā marsieši būtu viņu nometuši uz zemes. Šobrīd ir izteikts kāpas pirmais numurs, ja, protams, neskaita Dzelzs Aināru, kurš skrien citā līmenī. Guntim sprints nav viņa stihija, bet pieļauju, ka Gunčīgais Guņča īpaši neraustās par to, var nebūt pa zobam jebkuram finiša zonā, kas vēlēsies ar viņu uzskrieties. Prognoze: no viņa rokas distancē cietīs 3 sievietes, 17 bērni un divi mājdzīvnieki, bet visādi citādi var ieskriet 10niekā. 

Uldis UU Upītis. Šobrīd karstākais talants orientēšanās sabiedrībā, ir arī karstākais objekts ZVOC meiteņu lokā. Tāpat kā Kāpas Māls, ar sprintu ir uz Jūs, bet talants un Šača 12 sprinta triki var ļaut Upelim ieskriet 6niekā un ļaut Indulim beidzot pasmaidīt. Uldis ir tik bīstams, ka pat MotorCāns nav redzams pieteikumā un Šacis ir pieteicies vienu klasi zemākā grupā. Prognoze: Ja zaudēs zem minūtes, tad būs sev ekselenci droši nopelnījis un, iespējams, kāda no Sintijām atkal būs Ulda apskāvienos ne tikai pēc sprinta, bet arī turpmāk. 

Matīss Slikšjānis.  Alda silto apakšbikšu mantinieks ir šoziem ir labi svīdis. Sprints sagādā Matīsam zobu sāpes, bet, ja nokoncentrēsies un pirms starta liks mierā Aļņa skaistulīti, tad būs blakus vai pat priekšā savām komandas biedram Azimutā- Armijas tvērienam. Prognoze: Ticība saka, ka būs ap 6.vietu, bet Alda satrauktā seja liek skatīties piezemētāk, kā arī šajā jautājumā visu var izmainīt vārds vai divi vārdi no Aļņa skaistulītes. 

TITO. Latvijas junioru čempions 3000 m ir kā divi meža zvēri kopā. Aļņa all time bests sāk iekāpt citā līmenī un noteiktu savos slapjajos sapņos kāro būt trijniekā, kas pie tehniksi laba skrējiena nav nemaz tik nereāli, vienīgi jāskatās kā Šiliņš un Krista viņu ietekmēs pirms starta.Prognoze: 45-50 sek pa muguru. 

Tamijs. Staltais jauneklis, kurš nesem vēl bija Ausekļa kara mašīna un Tēvs tādiem vīriem kā: abiem Gaiļiem, Spekteitoram, Laķinatoram, Zibens Reinijam...tagad ir kļuvis par ozona prezidentu un būtu nekorekti viņu saukt par - Ausekļa kara mašīnu. Turpmāk saukšu par Prezidentu. Tamijs, kurš ar savu orientēšanās tehniku varētu pat lielīties Tjerī radu salidojumā un viegli smaidīt Annikas virzienā, arī paliek labāks ik dienu. Šis sprints viņam nebūs pats parocīgākais, bet kā mērķis prezidentam ir jāuzstāda visu jauno gurķu apskriešana - Upinatora, Slikšjāņa un TITO, kuri ķļūst bīstamāki ik reizi, kad uz viņiem paskatamies. Jāņem vērā, ka Prezidents Tamijs vēl nav formā un viss nāk grūti un smagi, tad ja zaudēs mazāk par minūti uzvarētājam, tad tas jau būs ievērības cienīgs rezultāts, visādi citādi šis ir tas vīrs, no kura ir jāuzmanās tehniski grūtos sprintos. 

Vainovskis. Kopš Saldū vairs neražo saldējumu un viegls reps ir kļuvis par pamatiedzīvotāju stihiju, kopš tā laika, Emīla iesauka ir Mailijs. Anglijā ziemu aizvadījušais Saldus talants ir sevī ielicis pamatus, lai es viņu pieminētu favorītu lokā, noteikti ne tas ātrākais orientierists ko cilvēce radījusi, bet viņa likumošana un līkumu izņemšanas tehnika ļauj saglabāt ātru vidējo skriešanas ātrumu un dzīvnieciskie cīņas elementi var ļaut ieskriet Lieldienu balvas 12niekā un, iespējams, apskriet pat Zibens Reiniju, kuram sprints ir kā murgu mājas apmeklējums. 

Zibens Reinsons - Reinijs.  Cilvēks, kura ietekmē radās vidējā distance un kurš iznēsāja 6.v JWOC stafetē slovā
kijā un pēc tam bez stresa uzvarēja banketu. Lai arī viņš nav nekāds lielais favorīts sprintam, bet viņu nepieminēt būtu tas pats, kas Aldi iespēlēt Centra pozīcijā. Reinijs šoziem izskatās ļoti motivēts un liekas, ka arī sāk progresēt arī ātruma ziņā. Tik novēlu turpināt attīstīties un kādu dienu arī atrast īsto klubu!


11/10/2015

Sezona iztecējusi

   Šobrīd tas režīms vairs nav tik sportisks un domas arī vairāk ir pa gultu, bet tas ir tikai saprotams -  ir sācies pārejas periods, ko es šogad tiešām nolēmu paņemt vieglu, tik vieglu, lai svaiguma sajūta atdzimtu kā jauna meitene pēc pirmā skūpsta maķīša dīvānos.
Pirmās sezonas puse - koma & švakums
    Pirmā sezonas puse bija kā sapuvusi ola, itkā vēlme bija liela, bet varēšana - Alda šobrīdējā līmenī. Februāris un marts bija kosmosa līmenī, tik zolīdi divi mēneši nebija aizvadīti nekad, pat ne tad, kad vēl MotorCāns spēja elpot manā līmenī. Liekas marta beigās nedaudz pārspīlēju ar slodzēm un tas rezumējās ar švakumu Aprīlī, ko norakstīju uz lielo apjomu pirms tam un nemaz nelikās, ka es būtu pārtrenējies....bet maijā biju tik švaks, ka Aldis pat īsu laiku mani izslēdza no kluba un  iesniedza tiesā prasību, par visu ieguldīto līdzekļu piedziņu. Pat Dzelza Ainārs bija aizmirsis par manu eksistenci un atteicās no iknedēļas tējas vakara. Lapsa Kūms sāka man saukt par - Vārguli Džo. Īstajā brīdī izlases treneris pieslēdzās manam vārgumam, tam sekoja mēnesi ilgs atlabšanas periods, kas izpaudās kā tikai lēnie treniņi, visu lieko sacensību atmešana un bezglutēna maizes baudīšanu. Pēc tam izgāju 6 nedēļu sagatavošanās ciklu priekš WOC, un domas jau vērās 20nieka virzienā un pat skatījos cikos apbalvošana, jo Aldis bija iedevis līdzi pāris "dynamit"enerģijas dzērienus, ko bija pietaupījis no zelta 2011.gada. Forma nebija slikta, iespējams, labākā kāda bijusi, bet tā sajūta manī bija kā nepabeigtā lego klucītī - viss nāca tik grūti - ka pirmais randiņš ar izcilu meiteni, kad Tu jūti, ka neesi īsti viņas līmenī....Kvalifikācijā iesildoties motivēju tam, ka esmu zvērs un pārējie ir tikai mazi, mazi knariki....bet kājās akmens...finālā tiku līdz ar galiem un dēļ sevis cienīgām beigām...Pa vidu tortei sprinta stafete, kas jau pašā sākumā likās, kā neiespējamā misija dēļ mūsu meiteņu ātruma un sprinta skila dotumiem, bet kā allaž, man motivācija nebija jāmeklē un es biju gatavs aukstus pataisīt pat Šveiciešus un visus viņu līdzjutējus...Pirmā etapā izpaudās Ingas ātruma trūkums un tā atstarpe bija tik iespaidīga, ka bija jāsāk kopā ķenguru zemes pārstāvi, kurš nebija izcilos draugos ar ātrumu un tā spēle bija izspēlēta, jo domas bija par Finālu...bet Dāvis "Drebinātājs" Dišlers bija karsts kā belģijas šokolāde un taisīja aukstus pat Šveiciešu masierus....bet tur arī stāsts beidzās...negribu nevienu apvainot, tapēc neizteikšu savas domas tālāk...
Latvijas čempions - izsalcis dzīvnieks
   Fināls bija kā ilgi audzēta avenīte. Kājās akmens joprojām, bet tas nemazināja manu pārliecību. Zināju, ka neesmu super ātrs un arī ne viegls, bet bija pāris "bet", kas ļāva man izskriet 20-25. vietu pat bez liekas zobu sakošanas. Es izdarīju labu skrējienu priekš sevis, citā ātruma kategorijā tā būtu medaļa, bet distance nebija priekš manis, 4-5 nepareizi lēmumi sekmēja līdz pat 30 sekunžu zaudēšanu, kas bija nepiedodami ar tādu skautingu, , kādu es biju izdaŗījis par apvidu un iespējamo distanci..34.v....
   Uz banketu nepalieku, savācu mantas un uz mājām, jo plānā jauns mērķis - Pasaules armijas darbinieku spēles Korejā, kur dalībnieku liste, pat bez varenā KūmJāņa, izskatās iespaidīga. Aizvadu labāko sagatavošanās savā dzīvē, pa vidu visus iznīcinu Latvijas čempionātā, kur sajūta bija kā lidojot, viss nāca tik viegli...bez piepūles, bez zobu sakošanas. Plāns Euromeetings (Formas atkāpšanās un kļūdas), kuru varam dēvēt pat Varenā Gaujienieša atdzimšanas čempionātu!
  KOREJA. Modelī jūtos okej, bet joprojām pirms lielajām dienām manī mīt vairāk jautājumu kā atbilžu. Vidējā - ierastais liktenis armijas čempionātos kāds man ir bijis - augsti mērķi, kam seko smuks sitiens pa pēcpusi un sajūta tāda, ka esmu amatieris, kurš atbraucis atpūsties un skriešana ir otrajā plānā..rezultātā - DSQ vai arī vieta 60nieka beigās. Visi jau mani norakstīja, pat Artjoms jau uzdeva itin stulbus jautājumus par iespējām man un viņam skriet sastādītajā komandā stafetē...LONG bija kā mans pēdējais salmiņš, kur plāns bija droši un 0% risks. Ko arī realizēju, ar itin šavku minūti un mini kļūdām paliku - 20.v Visu laiku labākais rezultāts CISM, bet arī tad bija iespēja tikt 10niekā, bet tad bija jābūt citam plānam pirms starta....STAFETE. komandas līderis ar savu vietnieku atteicās no starta dēļ slimības un traumas, komnda nebija spēcīgākā. Es paņemu pirmo etapu, jo vēlme sevi pierādīt ņēma virsroku pār veselo saprātu, kas prasīja Armijas cilvēku likt pirmajā etapā. Pirms starta apvienoju visu vajadzīgos elementus - Kūma vājātspējīgas izsekošanas tieksmes, Pirmās vijoles meistarību, Dzelzs Aināra Vēso galvu, Raķetes Reinsona variantu izvēli un visbeidzot paša lēmumu pieņemšanu un cīņu līdz pat elpa mūs šķirs. Plāna ievērošana noveda pie iznākšanas pirmajam! Apskriets pasaules čempions un pārējie, kuri centās to nepieļaut - labākais veids kā noslēgt čempionātu. Pārējiem komandas biedriem neizdevās starts - galā deva 13.vietu.

Tas īsuma viss, būs arī visas sezonas atskats kopumā, bez liekas raudāšanas.


Koreja- labākās atmiņas

7/02/2015

OK "Kāpa" Lielais Trio

Kamēr pats jau ilgāku laiku mokos ar pārtrenēšanās atstātajām sekām un kad uz maniem rezultātiem nebūtu korekti skatīties, tad visa orientēšanās pasaule un daudzas mazās jau ir ievērojušas, Kāpas lielā trio veikumu šajā sezonā, kas daudzas mazās un vairs ne tika mazās, ir padarījušas miklas. Šis lielais trio ir - Kāpas Māls (Guntis Māliņš), Putns (Reinis Putniņš) un Dzelzs Ainārs (Ainārs Lupiķis).
   Šis trio pilnībā diktē modi visā Saulkrastu pludmalē, kā arī ir stabili stiprākie spēka zari Induļa lolotajā klubā. Kluba jaunajām cerībām ir no kā mācīties, skatīties un pat samērīties reizēm.
Guntis "Kāpas Māls"Māliņš 
   Kamēr Kāpas simbols Šacis ir nogājis no lielās skatuves un taisās taisīt ģimenes pieaugumu, tā vismaz MotorCāns aizelsies stāstīja un starujā ritmā kratīja galvu. pa to laiku paspējis uzziedēt Kāpas Māls. Kā vēsta teikas, tak Gunča vēl pirms diviem gadiem pat nezināja, kas ir karte un kompass un visnotaļ nespēja nosaukt Alda 309 iesaukas. Kā Dzelzs Ainārs vienā slepenā sarunā izteicās, ka Guntis esot aizrāvies ar grādu testēšanu, bet strauji mainījies, gluži kā hameleons, un ierāvies sporta pasaulē un tieši orientēšanās. Allaž braucot sarkanā audi b4 ir juties spēcīgs, kā nekā ir armijas pārstāvis un ar labu biogrāfiju līdz šim. Gunta divu gadu laikā stiprākais ierocis ir pretinieku nerespektēšna, Kāpas māls ir tik armijniecisks pēc savas būtības un acu skatiena, ka pat visu Šveices izlasi pie kp būtu gatavs zemē iedzīt, ja viņi traucētu viņam atzīmēties. Lai gan šī ir tikai otrā pilnā sezona, Guntis jau ir iemantojis cieņas pilnu skatienus Latvijas elitnieku vidū un pat daudz mazās pārkliedzušas savas jaunas balsis, kliedzot kāpas māla vārdu. Visas Latvijas orientēšanās vārdā jāizsaka nožēla, ka ne Tamāra vai Vīķu Andrejs nespēja šo talantu pamanīt jau agrāk un parādīt Guntim saules gaismu un īsto dzīves jēgu un aicinājumu, jo tādu talanti sen Latvijai nav bijuši, jāvēl, lai izaugsme iet tik uz augšu un varbūt šo triecienvīru - Kāpas Mālu ieraudzīsim WOC 2018 izlasē, jo  baltijas čempi prognozēju jau divu gadu laikā. Veiksmi, Vecīt!!!
Dzelzs Ainārs
   Kā kāpas otrais numurs un neapšaubāms meiteņu un pavecāku kundžu mīlulis jāpiemin Dzelzs Ainārs, kurš ar savu skatienu ne vienu vien Saulkrastu pavasari iz uzvarējis. Arī ir salīdzinoši jauns zieds rožu dārzā, ko virs ūdens izvilka pats sensejs Indulis. Tauta mēļo, ka Aināram esot tik stipras kājas, ka ar savu sitienu spējot zilonim asti salauzt un vēl pēc Aināra mežā paliekot pēdas un meža zvēriem veidojas jaunas takas. Tāpat kā Kāpas Māls, arī Dzels  Aināram šad tad ir novirzes uz grādiem, bet tas tā - dzīves asumam. No orientēšanās viedokļa jāpiemin, ka ir viens no labākajiem kartes lasītājiem Latvijā, kas bieži noved pie strīdiem ar karšu zīmētājiem. Arī šim dzinējam redzu nākotni, varbūt arī Ainārs spētu ar Kāpas Mālu debitēt Latvijas izlasē, tas būtu kā ASV basketbola sapņu komanda 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs, tad jau Latvijas būtu divi medaļas cienīgi etapi, būtu tik jāatlasa 3. etaps.
 Kā trešais izteiktais Kāpas supersimbols jāpiemin - Putns, kuram ir lielākā izturība cilvēces vēsturē kāda vien cilvēkam iz bijusi. Lai aizvadītu orientēšanās maču uz 1h, Reinis parasti iesildās divas stundas, lai dabūtu muskuļos siltumu un acīs vajadzīgo spilgtumu. Izturība nav viņa vienīgais trumpis šajā pasaulē, otrs ir - smadzene. Putna izturība un super smadzene ir galvenā panākumu atslēga visos xrace posmos, ko Putns ir uzvarējis. Lielāko uzsvaru karjeras laikā ir licis uz piedzīvojumu sacensībām un šajā brīdī ir jau visu laiku labākais šajā jomā Baltijā, tāpēc arī nav atlicis laiks, lai sagatavotos vasaras sezonai, vēl kaut cik atzīstami jož ziemas orientēšanās, kur pāris reizes ir izsaukts uz lielo izlasi, ir bijis liels palīgs Andra un Raivo izaugsmes veicināšanā, jo tādas fīčas un gudrības, ko Reinis ir apjautis, nevar uz divām papīra lapām sarakstīt. Lai gan Putns ir sasniedzis jau Jēzus vecumu, bet joprojām izskatās kā 22 gadiem, tas ir izskaidrojams ar to, ka dzīves laikā nav sevi izdzinis, jo tikai pirms gada atklāja, kas ir intervālu treniņu metodika, ko tagad arī pamatīgi izmanto un iespējams xrace vadība aizliegs Reinim skriet intervālus, lai kaut cik atstātu pārējām komandām izredzes cīnīties ar Putna spēku!!!
Putns
   Tāds ir mūsdienu OK "Kāpa" modelis, ļoti spēcīgs sastāvs ar savām superzvaigznēm un cilvēkiem uz ko cerēt WOC 2018 jautājumā. Un ja pie stūres ir pats Indulis, tad vispār ir uz ko tiekties un uz ko cerēt, novēlu Šacim atgriezties lielajā sportā un pacīnīties ar šo līderi trio.

4/01/2015

Sezona 2015

   Kopš pašmāju dižgara pievienošanās Tumei ir pagājis labs laiks un nu jau orientieristi ar šo ziņu ir makten labi apraduši, Kūms iespējams būs atslēgas spelētājs Somu kluba rindās, bet ne jau tikai par Lapsjonoku šajā rakstā tiks runāts, kopumā būs daži vardi par manu sagatavošanos šajai sezonai un gaidamo sezonu.
   Lai vai kādi ir bijuši citi gadi - veiksmīgi, ne tik veiksmīgi, bet man tomēr liekas, ka pa ziemu aizvadīju savu kvalitatīvāko sagatavošanos sezonu kādu jebkad ir sanācis aizvadīt. Protams, tas ir uz doto brīdi pieņēmumu līmenī, bet treniņos uzrādītie ātrumi un rezultāti par to liecina. Sagatavošanās periodā ļoti daudz piedomāju tieši par sprintu (tehnika, skriešanas ātrums, lēcieni, specifiski treniņi), kā arī par to kā uzlabot skriešanas ātrumu apvidū, kas bija vairak otrā plāna uzdevums. Kvalitatīva divu mēnešu nometne noteikti nenāca par ļaunu. Nekādus dižus rezultātus negaidu sezoans sākumā, jo Pasaules čempionāts ir ļoti vēlu, tāpēc apjomu aprīlī samazināt netaisos. Aprīļa planos iekļaujas - KP 1.diena, lieldienu balva, Riga cup un Pavasara Taure Lietuvā.
  Neinteresantā rindkopa par mani ir beigusies, ķersimies klāt tam, kas mūs sagaida jaunajā sezonā. Mūs sagaida MotorCāna neticamais un briļļu aizsvīstošais  distances pirmo metru ātrums. Tāpat Jāņa Kūma izcilās virziena piefiksēšanas spējas no kaujas aizsardzības pozas (aizmugures). Kāpas darba zirga - Dzelzs Aināra ilgi gaidītais uzplaukums un tam sekojošais Induļa pieclatīgais supersmaids. Armijas pārstāvja, DJ Rekuņeņko šujmašīnas cienīgs finišs ik katrās sacensībās, kur tiks uzvilkts Alda sendienu brūtēs iešanas dižkrekls. Ausekļa Kara mašīnas un Lienes lepnuma iespājamā kluba maiņa, acis tiek mestas Ok "Stigas" un Ventspils "Azimuta" virzienā . Tito spēkpilnie finiša spurti ar labās puses smaidīšanu ozona meitenēm. Sarkaņu Lielskunga nestabilie skrējieni savienojumā ar līdera ātrumu distancē, kas rezumētos ar Elīnas eneģisko smaidu. Tāpat mūs atkal sagaida Svilpes Elīnas šļūkšana uz dibena lejā no kalniem, kas ir kļuvis par viņas orientieristes garīgo aicinājumu. Tāpat Lielais Kristaps jaunajā sezonā atkal demonstrēs neticamo pārvietošanos ātrumu mellenājos un, iespējams, arī bruklenājos. Jaunajā sezonā gaidāma Ziginīni (Zigmārs Gailis) lielā atgriešanās, kurš kādu laiku bija nolīdis pazemē, lai ievilktu elpu pirms īstajām kaujām. 2015. gadā sevi elitē pieteiks Kāpas Māls jeb Guntis Māliņš, kur arī būs sezonas melnais zirdziņš, kurš tēmē uz Tamuža vietu Latvijas izlasē uz Baltijas čempionātu. Puriņu dinastijas jaunākais parstāvis solās Purināt visu, kas kustas jeb būt Egila jaunības dienu fiziskajā kondīcijā. Saldus simbols MegaMainds solās iekāpt jaunības taku aurā un skriet arvien brašāk un ašāk. Sandras Grosbergas spoguļošanās ik pirms katra starta, būs tikai ikdienišķa norma. Tāpat nevar aizmirst par Neimaņugas Šarāpovas cienīgo vaidēšanu finišā, kas ir jau iekarojis daudzu meiteņu prātus. Azimuta jaunās cerības Blūmija uzvaru gājiens, kas ļautu vēlos vakaros pie kādas pieglauzties. Protams, visu nevar pieminēt, kas mūs sagaida, bet jaunā sezona solās būt aizraujoša.

   Lai izdodas pirmie un visi turpmākie starti, arī Tev Indrān!

3/05/2015

Laiks Izraēlā

Gandrīz divi mēneši pagājuši kopš mana pēdējā ieraksta, laiks ir laboties, kā parasti. Jau rudenī sēžot pie viena galda ar Azimuta galvenajiem vīriem, izlēmām, ka divi mēneši Izraēlā ziemas periodā galīgi nenāktu par ļaunu, ta arī sapirkām burkānus un ķiplokus un Janvāra vidū ar asaram acīs pamate silto mātes azoti un Lielpilsētas Grundzāles varenās un bīstamās ielas. Tad arī nedaudz atskatīšos ko ar ko un kā sanāca paveikt.
Kalnos. Svilpe jau bļaustās.
  Izraēlā ierados 17. janvārī kopā ar Gaju (Cilvēks, pie kā apmetos), ierašanās bija ļoti veiksmīga un neviens manī neko aizdomīgu lidostā nesaskatīja. Pirmās nedēļas paradīze, saule spīdējā un bija ļoti silts. Sākumā bija grūti ar aprast ar piedāvāto apvidu, kas bija tik pat grūts ka vidusmēra Baltkrievam uzskriet Brantu mežā pirmoreiz. Kad mesitarība ņēma virsroku, tad jutos kā ZibensReinsons savā ziedu formā, kad spēja visu pasauli pataisīt par apsmieklu. Protams, saule ienāca manā dārzā, kad Ērgļu lepnums ieradās uz nedēļu apciemot Gajuci un uzlabot savu bālgano ādas krāsu. Nedēļas laikā Svilpucis darīja lielus darbus, var teikt, ka kļuva par leģendu, ne dzīvo leģendu, bet par nosarkušo leģendu, viņa visus piesmēja vietējās sprinta sacensībās - vairāk kā par piecām minūtem apsteidzot Izraēlas misis pieredzi un pirmo numuru un turklāt to izdarot Dzintara agrāko laiku kaujas biksēs (savējās bija palikušās mājās kaltēties). Treniņu veiksmes mijās ar smaidu mirkļiem Gaja siltajā azotē, nedēļa ko pavadījam kopā Svilpuci, bija ļoti vērtīga, pabijām arī nāves jūrā, kur izdomājām pieveikt ieleju, sasniedzot virsotni Elīna bija tik dusmīga, kā pazaudējot pirmo sakrāto latu trīs gadu vecumā, viņa nebija sarkana, bet viņa barstīja savus meiteņveidīgos komplimentus, kas izraisīja smaidu manā sejā un piedeva skrējienam tik svarīgo odziņas efektu. Laiks paskrēja ļoti ātri un smaidīgais meitēns jau devās Dzintara virzienā, jāatzīst, ka Elīnas aizbraukšana ienesa arī vēso laiku divu nedēļu garumā, kad noderēja arī Alda bebrādas kažoks.
IGTISA & OK AZIMUTS
  Nākošais svarīgais laiks iezīmējās ar DJ DJņenko, Jubeļņenko un viņa daiļuma  ierašanos. Tas nebija viegls laiks, jo smagi treniņi bija mūsu otra iesauka. Šajā laikā piedalījāmies arī Izraēlas čempionātā. Pirmā dienā bija Sprinta savensības, šoku izrasīja Artjoma atteikšanās vilkt azimuta formu, bet tas tā. Apvidus bija interesants, no pirmajiem soļiem jutu, ka nebūs svaigumiņa un katrs solis bija smagāks par Vikiņa (MegaMainda) lāčveidīgo soli. Vairāk kā pusdistenci pavadīju slikta plūduma ietekmē, pieļaujot vairākas variantu kļūdas, otrā distances puse bija laba, tik nespēju pielikt uz ātrumu, kas man parasti izdodas un nācās piekāpties Sarkaņu Kalnu karalim par 1 sekundi. Nākamajā dienā bija garā distance, lai gan neesmu baigais izturības fans, bet jutu, ka pie pieticīgās konkurences un MotorCāna neesamības, es varētu labi izšaut šajā distancē. Sākums izvērtās ļoti pieticīgs, ātrā vidusdaļa un beigu daļa, neskaitot lielās kļūdas, atnesa Grundzālei ilgi gaidīto titulu - Izraēlas čempions. Iepriecināja ātrums, kas atbilda Lapsjonoka ziedu laika ātrumam, bet kļūdās atstāju pāri 6 minūtēm, kas ir iespaidīgs skaitlis. Čempionātu noslēdza vidējā distance, kas solījās būt oti tehniska un izaicinoša, jāatzīts, ka paradīju savu švakumu un nenosvērtību jau uz pirmajiem trijeim kp, kad pēc visiem Karļika un Bula likumiem jau varēju iet mājās (kļūdījos vairāk kā 5 minūtes), bet spītība un cīņasspars ņēma virsroku, beigu daļa nebija kā ar rozēm nokaisīta manā izpildījumā, bet spēju parādīt normālu sniegumu un labu ātrumu, kas ļāva izspiest Bronziņu, 36 sekundes zaudējot uzvarētājam, bet divu dienu summā parliecinošākā uzvara Azimuta krāsās pēdējo 3 gadu laikā. Alda sejā iezīmējās lepnuma krunkas, bet manī valdīja divejādas sajūtas - orientēšanas māka pieklibija, bet sajūtas fiziski bija gaidīto sajūtu līmenī.
    Pēc čempionāta devāmies uz kalniem, kur aizvadījām kvalitatīvus treniņus kartēs, arī DJ Rekuņenko svīda savā cepurē, Andra rozīte vairāk darbojās kā fotogrāfs, par ko tikai labi vārdi no manas puses. Arī šis laiks pagāja ātri un Armijas cilvēks devās mājup, asaras un puņķu vētra bija mūsu šķiršanas pamatā. Dažas dienas vēlāk brigādi pameta arī Līdera ātrums (Jubis) ar savu Rozīti (Elīnu B.).
Testējot šķiedru
  Man šobrīd ir palikušas pēdējās dienas Izraēlā, jo 10.martā jau būšu ceļā uz mājām, vai es skumstu pēc mājām? Jā un nē, būtu īstā atbilde, vienkārši gribas pārmaiņas -  jaunu vidi, un izskatās, ka arī Latvijā skriešanas apstākļi kļūst arvien labāki. Nākotnes plāni ir izlases nometne, Kurzemes pavasaris, lieldienu balva un, protams,  pavasara Highlights - RIGA CUP, kur bez MotorCāna pirmo metru instinkta, būs arī citi vareni instinkti, būs laba iespēja apliecināt savu varējumu. Tiekamies Latvijā!